lukotava notikumi dalibnieki lauka izdotie instrumenti darbnica

>eng

 

Bernurits (BR) ir skaņu mākslas kolektīvs, kuru 2007 gadā Rīgā izveidojusi arhitektu- domubiedru grupa. BR pulcē no aizspriedumiem brīvus cilvēkus, kas ir atvērti sadarbībai un jauniem meklējumiem skaņas, telpas un komunikācijas laukos. BR priekšnesumi ir sava veida rituāli, kuru galvenais dalībnieks ir telpa un kustība, bet galvenā metode – vērīga ieklausīšanās. Izmantotie instrumenti un skaņu ieraksti ir pašdarināti vai atrasti. Projekta sastāvs un priekšnesumu saturs mainās ikreiz, mainoties notikuma videi, kontekstam un dalībniekiem. Piedalīties bērnu rītā var ikviens, kurš, kaut uz mirkli, spēj pārkāpt priekštatiem par ierasto un uzdrīkstēties izprast esošā būtību no jauna.

 

BR uzstājoties nelielā sastāvā var tikt raksturots kā kluss elektroakustiskas improvizācijas kameransamblis. Kolektīvs mēdz izpildīt gan strukturētas improvizācijas izmantojot pašizstrādātu skaņu pierakstu sistēmu, gan izpausties ekspromtā. Kolektīva skaņu darbība neizbēgami pārklājas ar konvencionālām elektroakustiskās un akustiskās mūzicēšanas tehnikām, kuru atsevišķie principi mēdz nonākt pretrunās veidojot bērnu rīta ceļojumu izejas punktus. To skaitā: konkrētā mūzika [musique concrete], ierakstu mūzika [ tape music], akusmātika [acousmatic music], zemas precizitātes mūzika [lo-fi], paplašinātā tehnika [extended techniques], meža, jeb naivā folklora [ forest/naive folk], vienmuļība [drone], uc.

Uzmanība galvenokārt tiek veltīta klausīšanās tehnikai, kuru visprecīzāk apzīmē Pjera Shafera [Pierre Schaefer]"oreille primitive", jeb pirmatnējā ieklausīšanās māka, kas mūsdienās, pārvarot pilsētu "svēto troksni", tiek atklāta no jauna un savā ziņā pārvēršas par jaunās kultūras tapšanas virzītāju.

 

Kolektīva "ārpusskatuves" aktivitātes izpaužas radošo darbnīcu organizēšanā, kuru fokusā ir praktiskā darbība ar skaņu, kā komunikācijas un vides apgūšanas līdzekli. Darbnīcu ietvaros individuālā pašizteiksme tiek atbrīvota no kultūras un sabiedrības klišeju važām, kuras apgrūtina gan pašizziņu, gan nepastarpinātu pieredzes iegūšanu vides kontekstā. Darbnīcas akcentē "primitīvo ieklausīšanos", kā līdzekli, saskarsmei ar "sharawadji" – spontāno izpratni (jeb uzbūves skaistuma izjūtu) nesakārtotās struktūrās.

 

Kolektīva projektā Atkārtotās Izlietošanas Stīgu Darbnīca [Recycled String Workshop] par galveno mērķi tiek izvirzīta darbības vienkāršība, padziļināta materiāla un formas izpēte, savienojumā ar izejas materiālu atkārtotās izlietošanas stratēģiju.

 

Kolektīva projekts Jaunā Vienmuļība [The Nu Drone] orientēts uz vienmuļības jeb [drone] efekta apzināšanos. Apskatot to, kā kultūrtelpas neatņemamu pašveidojošu pamatelementu. Kurš, pasīvās attieksmes gadījumā, var būt neapzināti nomācošs, bet praktiskās apzināšanas procesā tas kļūst par iedvesmas un radošas izpausmes līdzekli. Kolektīvs veic skaņu telpu "apsekojumus" izmantojot gan ierastās skaņu ierakstu [fonogrāfiskās] tehnikas, skaņu pastaigas [sound walk], gan pašveidotās atgriezeniskās [revenentās], skaņu kartēšanas [soundscape-mapping], gan jauktās un paplašinātās tehnikas, kuras vienmēr tiek piemērotas telpām un pētnieku noskaņojumam.

 

Bērnu rīta projekts "Aquarian Age Fake Band" [Viltus Ūdensvīri], jeb AQAFband, kā viss pārējais, nav radies nejauši, bet tāpat kā viss pārējais arī netika īpaši auklēts. Vienā mirklī tas vienkārši sāka skanēt mums sadzirdamo frekvenču diapazonā.
11.11.11. izrādot cieņu kundalīni jogas skolotājam Siri Singh Sahib Harbhajan Singh Khalsa Yogiji, rietumos pazīstamam kā Yogi Bhajan un atzīmējot Ūdensvīra laikmeta tuvošanos BR sapulcējās un 00:00 sāka spēlēt akustisku improvizāciju uz domras, mandolīnas, balalaikas un kokles. Tai mirklī mūsu sirdīs skanēja visskaistākā rāga, un tā turpina skanēt joprojām jo daudzās sirdīs un prātos. Sat Nam.