darbnica instrumenti izdotie lauka dalibnieki notikumi lukotava

MINI MANI

 

zoo

 

 

MINI   -   MANI
akcija laika telpā

 

Pieminekļi ir kāda cita vēlēšanās likt mums atcerēties. Kāda izpratne par telpas kārtību. Kāda estētisko priekšstatu realizācija. Kāds instruments, kas virza mūsu domas.
Pieminekļiem kā vietas un laika lieciniekiem ir liels spēks. Tie reti kad atrodas nevietā. Un būdami savā vietā, tie piesaista enerģiju.
Cik lietderīgi ir šādi statiski enerģijas punkti ?
Vai mūsu nemitīgi mainīgajā dzīves plūdumā tie ir šķēršļi, vai pieturvietas ?
Un vai vispār ir kāda atšķirība?
Līdzenumu upes met lokus ap šķēršļiem, kalnu upes sagrauj klintis, bet abas ir daļiņu plūsmas, kas satek vienā okeānā.

 

Pieminekļus
var apbrīnot un apjūsmot, vērtēt un gremdēties atmiņās,
var iejusties tēlā...
bet ko mēs no tā gūstam?
[bi?]jušo sajūtu restaurāciju?
[es?]tētisko gandarījumu?
[pie?]derību izcilajam ?
varenajam?
Bet vai tā ir daļa no mums?

 

Iedvesmoti
mēs kļūstam par visu to kas bijis ir un būs - vienā mirklī.
Mēs pārceļojam laikā un iegremdējamies telpā.
Mēs sastingstam uz brīdi, bet esam dzīvi -
kraukļi, skursteņslauķi, dzejnieki un lauvas, vingrotāji un pliki peldētāji
Mēs esam eži, lauvas, sēnes, mušas
Un pērnā gada lapas izbijušas
Bez piepūlas
Kā upes ūdens
Traukā kūsā
Izgaro
Un nobirst krusā

 

DALĪBNIEKI